Kam tev to vajag? Atkal un atkal atgriežos pie šī jautājuma, kad manas domas kārtējo reizi ir aizklīdušas Rojas 24 stundu skriešanas pasākuma virzienā. Tas ir tāpat kā ar kūkām - nu nevajag man viņas, bet vai tāpēc tās tiek patērētas mazāk? Kas gan ir 24h skrējiens -  Bariņš apšaubāmi adekvātu ļaužu riņķo pa nebeidzamu apli, arvien dziļāk iestiegot sava izmisuma dzīlēs. Tomēr, jo labāk es jūtos, jo vairāk man uzmācas visādas neprātīgas idejas. Vai man to vajag - noteikti nē, vai es to varu - visticamāk, vairs ne, vai es to gribu - sasodīts, jā! 

Kur meklēt motivāciju skriešanai tumsajos, aukstajos ziemas vakaros? Atrodi kādu ar ko skriet kopā! Šeit neliela atskaite par to, kā mums gāja. Kaut pēdējais "Teikas vakars Lapsas solī" koptreniņš nupat jau aizvadīts, mēs neatvadāmies pavisam, jo būs taču arī citas aukstas un tumšas ziemas. Tad mēs būsim atpakaļ - ar tumšiem kaktiem, krāšņi izgaismotiem parkiem, sliežmalām un piedzīvojumiem.

Spēja skriet nav nekas pašsaprotams, tas nav tik vienkārši kā - “Nu tad uzvelc kedas un skrien!” Tā ir privilēģija, dāvana, sauciet kā gribat. Vai mēs drīkstam sapņot, arī ja šķiet, ka kārotais vairs nav sniedzams? Ir februāris un man beidzot ir drosme atkal doties saulainās Grankanārijas salas kalnos un takās.