Teikas vakars Lapsas solī

Pārsteidzoši, pat cilvēkam, kura vienīgā vēlme ir spēt atkal skriet, var aptrūkties motivācija, kad runa ir par vēlu vakara treniņu tumsā un aukstumā. Vasara vēl tā pa īstam nebija beigusies, kad jau par domu, ka ziemā būs jāskrien, nedaudz skurinājos. Nu kas man vainas? Bija saulains un silts oktobris, pēdējā Stirnu Buka posma priekšvakars. Ar Fox-Pace kolēģi Daigu bijām tikko uzkrāmējušas veikala telti Smeceres sila sacensību centrā un devušās atpūsties netālu esošajā viesu namiņā. Kaut nākamā diena gaidāma saspringta, ilgi vēl nedevāmies gulēt, pļāpājot par nākotnes plāniem un atceroties laikus, kad, lai skrietu, bija vajadzīgas tikai kedas. Stāstīju par noskrien.lv koptreniņu laikiem, cik viegli bija skriet bariņā un cik daudz interesantu cilvēku man tas ļāva iepazīt. Tā nu vārds pa vārdam, līdz nonācām pie domas, ka pašas taču varam rīkot savu koptreniņu, lai mums būtu kompānija drūmajiem, ziemas vakaru treniņiem! Vēl aizvien neesam vienojušās, kurai šī ideja ienāca prātā pirmajai, bet vai nav vienalga - tas iedeva krietni gaišāku skatu uz priekšā melnējošo tumšo vakaru sezonu.

Ilgi garumā nevilkām, nedaudz paprātojušas par nosaukumu, jau pusotru nedēļu vēlāk laidām gaisā pirmo "Teikas vakars Lapsas solī" koptreniņu. 

Nedaudz par nosaukuma izvēli. Gribējās veltīt pienācīgu cieņu daudzus gadus Teikā skrietajiem noskrien.lv koptreniņiem, tāpēc, ne tikai iepinām Teiku nosaukumā, bet arī aizņemāmies vēsturisko koptreniņu starta punktu - Brīvības un Biķernieku ielu krustojumu pie aptiekas. Nu varbūt tehniski, tas nemaz nav krustojums, bet man reizēm pietrūkst izteiksmes līdzekļu. Par Lapsu daļu laikam paskaidrojumi ir lieki. 

Pirmajam koptreniņam sagatavoju pieticīgu 9km maršrutu Mežaparka virzienā. Ar Daigu nospriedušas, ka pat ja pirmajā reizē neviens neatnāks, vienkārši paskriesim divatā un tāpat būs jauki. Un kāpēc lai vispār kāds atnāktu? Skriet kopā ar kaut kādām sievietēm. Protams, ielikām ierakstu gan savā Fox-Pace kontā, gan noskrien.lv. Izlēmām, ka katrs, kurš pirmo reizi ieradīsies uz treniņu, vienalga - pirmo vai padsmito, varēs iebāzt roku laimes akā un iegūt kādu jauku balviņu no Fox-Pace. To gan īpaši neafišējām, lai paliktu kā patīkams pārsteigums.

Pirmais koptreniņš pārsteidza mūs pašas. Ieradās par 2 ļaudīm vairāk kā bijām gaidījušas, kopā bijām 4. Tātad skriet tumsā un vienītī ir izaicinājums ne tikai mums. Turpmākajos treniņos dalībnieku skaits svārstījās no 5-8, taču visapmeklētākais izrādījās priekšpēdējais treniņš, kad Teikas mazieliņu labirintus devāmies izskriet 10 cilvēku sastāvā. 

Maršruti. Sapratusi, ka jautrā kompānijā taču var skriet pilnīgi jebkur un nav jāmeklē tikai izmeklēti civilizētas un labi apgaismotas vietas, kā to daru, ja skrienu viena pati. Varēju no sirds izpausties. Izskrējām dažnedažādus tumšus un aizdomīgus kaktus, sliežmalas un tuneļus, kā arī ļoti glītus parkus, mežiņus un tiltus. Vidējais treniņskrējiena garums noapaļojās uz apmēram 12 kilometriem. Reizēm sajūtas bija pārsteidzošas - kā mēs joprojām varam atrasties Rīgā, kas šis vispār ir? Bet reizēm pilnīgi pretēji, skaistas, interesantas negaidītas vietas! Bet tāda jau tā skriešana ir - tā ļauj redzēt vairāk. Burvīgi grafiti, slēgti tilti, sakopti parki, svētku lampiņas un dekori, skulptūras, garāmbraucēju acīm slēptas takas, pilnīga nekuriene, parocīgs caurums žogā vai truba pāri grāvim - maršruti katrai gaumei, un pļāpas par jebkādu interesējošu tēmu. Gadījās arī, ka piedāvātie maršruti sajūsmu neizsauca. Kādam piesnigušam un aukstam vakaram biju piedāvājusi, manuprāt, pieklājīgu maršrutu, kur nav taku vai bezceļu, un noraksturojusi to kā šoreiz ļoti pieklājīgu, tomēr pretī dabūju komentāru "Sliedes, kapi un cietums... Šis esot pieklājīgs?!?!" Skrējiens gan izvērtās itin jauks un dažam izrādījās pat favorītmaršruts. Es gan tur traki saguru, tas sniegs, vai ziniet, nu tas tak nav skrienams!

Ja jāpiemin mirkļus, kas vairāk iespiedušies atmiņā, tad viena no tām noteikti ir reize, kad maršutā iekļautā grāvja šķērsošana pa apledojušu trubu, izvērtās par pārbaudījumu ne tikai  līdzvaram. Kad visi dalībnieki vairāk vai mazāk veiksmīgi (ar mazāk veiksmīgi domāts ar kritienu grāvī) ir sķērsojuši slideno šķērsli un pēdējais atsakās, jo ir bail, bet kamēr kasu pauri un domāju kā tagad visu baru dabūt atpakaļ, tomēr saņemas, pārvar bailes un ar smaidu uz lūpām ir gatavs doties tālāk. Vēl kāds skrējiens iespiedies atmiņā ar tiltu parbagātību - biju to noreklamējusi kā 8 tiltu skrējienu, bet pēcgalā mēs savācam krietni vairāk tiltu, iekuļamies bezceļainā strupceļā, kaut pēc kartes pilnīgi droši likās, ka saies, griežamies atpakaļ un atrodam vēl vienu šķietami slēgtu (bet ha, tam galā ir durvis un tās var atvērt), kas rezultējās 12 tiltu skrējienā.

Ziemassvētki un Jaunais gads mūsu ierastajos tumšajos kaktos ienes nedaudz gaišuma, kā jau svētkiem piederas.

Koptreniņi iekrita brīvdienās, tādēļ varējām tos izskriet no rīta puses. To izbaudījām pēc pilnas programmas - Ziemassvētkos izskrējām mazu svētku treilu, pa sliežmalas, Sarkandaugavas, Mežaparka un Čiekurkalna takām, bet 31. decembrī devāmies jau pieminētajā 12 tiltu skrējienā, kas ļāva mums cita starpā apskatīt arī ne tik bieži apmeklēto Kundziņsalu.

Tuvojoties pavasarim, daži aktīvākie biedri piedāvāja savus marsrutus, un varējām tā kārtīgi izskraidīt Biķernieku un Šmerļa mežus, kas arī bija kas mazāk ierasts, jo šīs takas nemēdzu skriet pat gaismā.

Visas lietas reiz beidzas - kā visgarākie un grūtākie ultraskrējieni, tā visjaukākie koptreniņi - jau sākumā bijām nolēmušas, ka šī koptreniņu sezona ilgs tikai līdz 11. martam, kas iezīmē mums pašām svarīgus braucienus paskriet kādās siltākās planētas vietās, bet pāc atgriešanās vakari būs gana gaiši, lai mierīgi nodotos pierastajiem vientulīgajiem skrējieniem.

Tā nu pēdējais koptreniņš tikai aizvadīts, un nosvinēts ar kārtīgām saldējuma porcijām finišā. Paldies visiem, kuri piedalījās, bez jums šie piedzīvojumi nebūtu iespējami! Mēs gan neatvadāmies pavisam, jo būs taču arī citas aukstas un tumšas ziemas, kad būs nervozi jāsāk meklēt papildu motivācija vakara treniņiem. Tad mēs būsim atpakaļ - ar tumšiem kaktiem, krāšņi izgaismotiem parkiem, sliežmalām un piedzīvojumiem. Bet vasarā gan jau tiksimies uz kādu Spontānu Lapsu paskrējienu. Varbūt. Pa retam.

Nedaudz TVLS statistikas:

Koptreniņu skaits aizvadītajā sezonā - 21

Unikālo dalībnieku skaits koptreniņos - 21

Kopā noskrieto km skaits - 248.31

Koptreniņos aizvadītais laiks - 26:58:17

Kritieni parastie - 7

Kritieni no trubas grāvī - 1

Tiekamies nākamajā "Teikas vakars Lapsas solī" sezonā!